trešdiena, 2011. gada 30. marts

Lieldienu darbnīca!

Lieldienu  radošā  darbnīca 16.04.11 plkst.14.00 LNMM

Lieldienu  darbnīcā būs iespēja izmantot dažādus trafaretus ar lieldienām atbilstošu tematiku. Gleznosim neliela formāta darbus ar ūdenī  šķīstošām  krāsām un lietosim dažādus materiālus veidojot gleznu,  kā dāvanu svētkos paši sev un  draugiem.  Būs iespēja  uzšūt „olas” formas piespraudi  no darbnīcas materiāliem , tiem darbnīcas apmeklētājiem, kas to vēlēsies .
Nelieli gruntēti kartona gabaliņi  darbnīcas apmeklētājiem būs pieejami bez maksas, bet varēs  izmantot gleznošanai arī personīgos materiālus(audeklu, koku utt.)
Darbnīcā ietekmēsimies no ikonu sižetiem un brīvi tos pārveidosim atbilstoši sava darba iecerei(idejai).
Jāņem līdzi: ūdenī šķīstošas krāsas(jebkādas),zīmuļi, krāsaini zīmuļi, šķēres, lupatiņa uzkopšanai, dzēšgumija un zelta krāsa.
 Nodarbīdas cena: 2,00 Ls. 
Norises laiks: No plkst. 16:00 līdz 18:00.
vietu skaits ierobežots līdz 15 cilvēkiem
Nepieciešama iepriekšēja reģistrēšanās pa tālruni: (+371) 67324461

ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

muzeja saimnieki

...bija atnākusi brīnišķīga bērnu grupa (krieviski runājoši bērni vecumā no 5-7gadi)...
....viens puisītis paziņoja, ka zin vienu mākslinieku-Leonardo daVinči....atbildēju ka mums ir Nacionālās mākslas muzejs...
...kāpņu vidū pie ovālajiem V.Purvīša un V.Neimaņa bareljefiem  jautāju bērniem-kas viņi ir....
.tie ir mājas saimnieki atbildēja pārliecinātie bērni...
nevarēju nepiekrist....trāpīts 10!

otrdiena, 2011. gada 22. marts

rūķis/nelieli fragmenti....

Rūķus aizvien var sastapt ...to var izdarīt aizejot uz Nacionālo mākslas muzeju, satiekoties ar izciliem Rūķu mākslas darbiem , kas atrodas muzeja patstāvīgā ekspozīcijā!

 Arturs Bērziņš  "Kārlis Zariņš dzīvē un darbā"1959g. apgāds Rūja, Londonā.
Kārlim Zariņam jau agri Pēterburgā bija nodibinājušās īsti sirsnīgas attiecības ar latviešu jauniešiem, kas bija sparīgi garā, nacionāli nostājā un brīvi savos ieskatos. Šī jaunatne bijusi tā, kas visdedzīgāk atbalstījusi svarīgākos kultūras pasākumus svešā pilsētā, nekad nepalikdama nomaļus, bet cieši iesaistoties aktīvā darbā. Studējošai jaunatnei Pēterburgā jau bija savas organizācijas un pastāvēja intimi, šaurāki pulciņi sabiedriskās dzīves kopšanai, latviskā gara stiprināšanai. Centīgie latviešu mākslas mācekļi, kas studēja Pēterpils mākslas akadēmijā un Stiglica augstākā mākslas skolā, jau 90.gados pulcējās Ā.Alkšņa, J.Rozentāla, V.Purvīša un   R.Zariņa dibinātajā mākslinieku kopā Rūķi, kuru idejiskā nozīme latviešu glezniecībā bijusi liela. Kad K.Zariņš ieradās Pēterburgā, viņš tur no pirmās latviešu gleznotāju ģenerācijas gan vairs daudzus nesastapa, bet klāt bija nākuši jauni spēcīgi talanti- T.Zaļkalns, J.Madernieks,G.Šķilters,B.Dzenis, J.Kuga, Brencēni un daudzi citi, kas turpināja tālāk izveidot latviskās mākslas tradīcijas. Rūķi nav bijuši tikai šaura vienas mākslas nozares arodnieciska kopa, bet lūkojuši ap sevi pulcināt arī citu mākslas iestāžu audzēkņus un pazīstamus sabiedriskos darbiniekus.

sestdiena, 2011. gada 19. marts

thonet krēsls


...šodien no rīta pamodos agri un patīkami...kaut gan sāp kakls, bet sajūta , ka viss rīts pieder tikai man ir lieliska...
apsēžos uz Thonet krēsla, kam mana krustmāte( māksliniece G.Giga) bija nozāģējusi kājiņas uz pusi īsākas, tā ap 1970 gadu.... un iedzeru tēju no manas omes Rivas tasītes(Venice(Royal semi-porcelain, Wood&Sons, England) ... apēdot nocenoto rukolu no Maximas dodos muzeja virzienā ...šķērsojot Viesturdārzu, kuru mana ome sauca par Ķeizarparku, tēvs par Pēterparku, manā bērnībā to dēvēja par  Dziesmusvētku parku, māmiņa Mirjama vienmēr teica, ka gājusi ar ratiņiem (kad biju maza) staigāt pa Viesturdārzu ...muzeja otrā stāvā V.Purvīša glezna izskatās kā metereoloģisks fakts par šodienas sniega- dubļu stāvokli Viesturdārzā....
bērni muzejā uzgleznoja visus darbus sarkanā toņu gammā( 18 gs. portretus, Rērihus, utt.)...
šķiet ka diena turpināsies tikpat veiksmīgi kā sākusies:)
/The No. 14 chair is the most famous chair made by the Thonet chair company. Also known as the bistro chair, it was designed by Michael Thonet in the 19th century using a unique steam-bending technology, known as bentwood, that required years to perfect. With its affordable price and simple design, it became one of the best-selling chairs ever made. Some 50 million No. 14s were sold between 1860 and 1930, and millions more have been sold since. [1]
Thonet’s No. 14 was made of six pieces of steam-bent wood, ten screws, and two nuts. The wooden parts were made by heating beechwood slats to 100 degrees Celsius, pressing them into curved cast-iron molds, and then drying them at around 70 degrees Celsius for 20 hours.[2] The chairs could be mass produced by unskilled workers and disassembled to save space during transportation, an idea similar to flat pack Ikea furniture.
Later chairs, as illustrated here, were made of eight pieces of wood: two diagonal braces were added between the seat and back, to strengthen this hard-worked joint.
The design was a response to a requirement for cafe-style chairs. The seat was often made of woven cane/palm, because the holes in the seat would let spilt liquid drain off the chair.
Chair No 14, today known as 214, is still produced by Thonet./

piektdiena, 2011. gada 18. marts

citi nedarbi-gavēnis

esmu parasta kristiete, nespēju lepoties ar īpašām kvalitātēm..
man patīk gavēt kopā ar katoļiem un pareizticīgajiem, jo tas ir visvienkāršākais
veids , kā solidarizēties visiem kristiešiem ...pie tam tu nedaudz seko līdz tam ko ēd...un domā, un
skaties un.....
muzejā var gavēt ļoti skaisti - skatīties uz gleznām un domāt ......

otrdiena, 2011. gada 15. marts

pliks:)(bērnu stāstiņi)

.....mazie bērni staigā pa muzeju...re kur plika(sieviete)!...rāda ar pirkstu...
...mums notiek domu apmaiņa....es stāstu par to , ka bērni piedzimst pilnīgi pliki un visi par to priecājas...
bērni visi piekrīt , ka tad, kad  bērns piedzims visi priecājas!...tomēr mazais Toms (5gadi) rūdīta filozofa tonī piezīmē....
šī tante gleznā nav tiko dzimusi!