...intermeco:
sestdienas vakarā nosalusi drebinos pie pieturas gaidot autobusu uz mārupi...milzu tašā man grab divas neizmazgātas cepampannas un milzu nazis , kā arī maisiņš ar nelielu kliņģera gabaliņu no pasākuma...pienāk narkomāns(laikam izskatos žēlīga-drebinoties ar paunām un kapuci) un prasa naudu makaronu paciņai...saku, ka piedāvājums ierobežots, ir kliņģeris...narkomānam sejas izsteiksme kļūst gauži bēdīga(saprot naudas nebūs)...es viņam parādu kliņģera gabaliņu...viņš paskatās bez sajūsmas...saka, ka tas esot saldais...es saku, ka tas ir vienīgais piedāvājums...viņš bez entuziasma paņem kliņģeri un aiziet...es drebinos tālāk gaidot autobusu....
DIENAS SĀKUMS:
No rīta pēc 3 stundu gulēšanas mēģinu justies moža, bet nesanāk esmu dusmīga...kliņģeris ir noplacis, esmu nikna...cenšos sasaiņot mīklas izstrādājumus, kuri ir bezgala smagi...aizskrienu uz darbu kā bulta un secinu , ka iepriekšējās dienas vakara darbošanās ir atstājus sekas-nekārtību...kaut ko mēģinu savākt jaucoties pa vidu savas kolēģes vadītā nodarbībā...kļūstu vēl dusmīgāka un sevis ir žēl, domāju priekš kam tas viss vajadzīgs...atnāk bērni uz nodarbībām, bērni ir jauki, bet es nē...atceros , ka vakara pasākumam vajag tēju-skrienu uz darbnīcu un atpakaļ uz muzeju, ar tējas burku padusē...izrādās tēju nevienam nevajag...apsveicu kolēģi vārda dienā ar puķēm, pie pušķa ar pieskaņotas krāsas knaģi piespraužu 5latus, ko pirms tam biju aizņēmusies...kolēģe nodomāja , ka esmu sajukusi prātā, ka es dāvinu viņai piecus latus vārda dienā...atnāk dzimšanas dienas svinētāji(tas ir pasākums , ko piedāvā muzejs)...esmu vēl dusmīgāka...bet jābūt laimīgai un starojošai...es staroju...un stāstu par V.Purvīti un citiem...atstāju viņus darbnīcā veicam radošos darbus un iedzeram vīnu...augšā jau pilnā sparā notiek pasākums mūsu tehniskajiem darbiniekiem...koncentrēti spēlē akordeons...tad sākam spēli, kas patīk vislabāk....man vislabāk tajā brīdī visu gribas uzspridzināt...tad cienājamies ...mani kolēģi ir pozitīvi un glābj visu arī mani ieskaitot...esmu vēl dusmīgāka, lēnām zūd jēga visam....darbnīcā apdrukājam krekliņus, spilvendrānas un visu ko citu ar Latvijas mākslas šedevriem...jūtos izmantota un dusmīga...no noguruma sajūtas atkāpjas un nobeigumā paliek nožēla...ieraugu uz sava galda vēstuli no kolēģiem par to , ka esmu laba un enģelis...lasot paliek kauns un pārņem bezspēcības sajūta...pēc tam mazgājam traukus, novācam sekas, izdzeram vīna atlikumu...ejot prom sardze pozitīvi paskaidro, ja es tā strādāšu man nebūs ģimenes...sirsnīgi piekrītu un dodos prom uz autobusu....
...intermeco:
sestdienas vakarā nosalusi drebinos pie pieturas gaidot autobusu uz mārupi...milzu tašā man grab divas neizmazgātas cepampannas un milzu nazis , kā arī maisiņš ar nelielu kliņģera gabaliņu no pasākuma...pienāk narkomāns(laikam izskatos žēlīga-drebinoties ar paunām un kapuci) un prasa naudu makaronu paciņai...saku, ka piedāvājums ierobežots, ir kliņģeris...narkomānam sejas izsteiksme kļūst gauži bēdīga(saprot naudas nebūs)...es viņam parādu kliņģera gabaliņu...viņš paskatās bez sajūsmas...saka, ka tas esot saldais...es saku, ka tas ir vienīgais piedāvājums...viņš bez entuziasma paņem kliņģeri un aiziet...es drebinos tālāk gaidot autobusu....
