....daudz pārdomu pēdējā laikā...savas nodarbošanās dēļ esmu bijusi labi pasargāta no cilvēkiem, kas pilda funkcijas un visu dara tā, kā ir pareizi...saskaroties ar rasi kura man nav pazīstama, bet es zinu, ka viņi ir(cilvēki kuri neko nerada , bet funkcionē), mani pārņem minoritātes sajūta, es nepārzinu viņu valodu un noteikumus...kad esmu atklāta viņi mani nesaprot, kad viņi mēģina man pateikt , kas ir svarīgs dzīvē , tad es nesaprotu...atšķirīgas valodas, tā ir valodu barjera, kurai netieku pāri un laikam negribu tikt pāri...cita valoda , citas vērtības man ir svarīgākas...vērtības, kas balstītas garīgumā un tiekšanās pēc tā...biju vakar koncertā un biju tik laimīga , ka ir cilvēki kuri runā valodā, ko saprotu, jūtu , kas ir dzīva un tāda būs mūžīgi...CREDO-A.Perts. P.Vasks...mūzika kā laime
...pēc koncerta nevarēju parunāt...jūtu, ka vēl ilgu laiku mūzikas viļņi manī atbalsosies un manā atmiņā paliks šī piepildījuma sajūta...
