normāla diena un vakars ar intermeco

...intermeco:

 sestdienas vakarā nosalusi drebinos pie pieturas gaidot autobusu uz mārupi...milzu tašā man grab divas neizmazgātas cepampannas un milzu nazis , kā arī maisiņš ar nelielu kliņģera gabaliņu no pasākuma...pienāk narkomāns(laikam izskatos žēlīga-drebinoties ar paunām un kapuci) un prasa naudu makaronu paciņai...saku, ka piedāvājums ierobežots, ir kliņģeris...narkomānam sejas izsteiksme kļūst gauži bēdīga(saprot naudas nebūs)...es viņam parādu kliņģera gabaliņu...viņš paskatās bez sajūsmas...saka, ka tas esot saldais...es saku, ka tas ir vienīgais piedāvājums...viņš bez entuziasma paņem kliņģeri un aiziet...es drebinos tālāk gaidot autobusu....

DIENAS SĀKUMS:
No rīta pēc 3 stundu gulēšanas mēģinu justies moža, bet nesanāk esmu dusmīga...kliņģeris ir noplacis, esmu nikna...cenšos sasaiņot mīklas izstrādājumus, kuri ir bezgala smagi...aizskrienu uz darbu kā bulta un secinu , ka iepriekšējās dienas vakara darbošanās ir atstājus sekas-nekārtību...kaut ko mēģinu savākt jaucoties pa vidu savas kolēģes vadītā nodarbībā...kļūstu vēl dusmīgāka un sevis ir žēl, domāju priekš kam tas viss vajadzīgs...atnāk bērni uz nodarbībām, bērni ir jauki, bet es nē...atceros , ka vakara pasākumam vajag tēju-skrienu uz darbnīcu un atpakaļ uz muzeju, ar tējas burku padusē...izrādās tēju nevienam nevajag...apsveicu kolēģi vārda dienā ar puķēm, pie pušķa ar pieskaņotas krāsas knaģi piespraužu 5latus, ko pirms tam biju aizņēmusies...kolēģe nodomāja , ka esmu sajukusi prātā, ka es dāvinu viņai piecus latus vārda dienā...atnāk dzimšanas dienas svinētāji(tas ir pasākums , ko piedāvā muzejs)...esmu vēl dusmīgāka...bet jābūt laimīgai un starojošai...es staroju...un stāstu par V.Purvīti un citiem...atstāju viņus darbnīcā veicam radošos darbus un iedzeram vīnu...augšā jau pilnā sparā notiek pasākums mūsu tehniskajiem darbiniekiem...koncentrēti spēlē akordeons...tad sākam spēli, kas patīk vislabāk....man vislabāk tajā brīdī visu gribas uzspridzināt...tad cienājamies ...mani kolēģi ir pozitīvi un glābj visu arī mani ieskaitot...esmu vēl dusmīgāka, lēnām zūd jēga visam....darbnīcā apdrukājam krekliņus, spilvendrānas un visu ko citu ar Latvijas mākslas šedevriem...jūtos izmantota un dusmīga...no noguruma sajūtas atkāpjas un nobeigumā paliek nožēla...ieraugu uz sava galda vēstuli no kolēģiem par to , ka esmu laba un enģelis...lasot paliek kauns un pārņem bezspēcības sajūta...pēc tam mazgājam traukus, novācam sekas, izdzeram vīna atlikumu...ejot prom sardze pozitīvi paskaidro, ja es tā strādāšu man nebūs ģimenes...sirsnīgi piekrītu un dodos prom uz autobusu....

...intermeco:
 sestdienas vakarā nosalusi drebinos pie pieturas gaidot autobusu uz mārupi...milzu tašā man grab divas neizmazgātas cepampannas un milzu nazis , kā arī maisiņš ar nelielu kliņģera gabaliņu no pasākuma...pienāk narkomāns(laikam izskatos žēlīga-drebinoties ar paunām un kapuci) un prasa naudu makaronu paciņai...saku, ka piedāvājums ierobežots, ir kliņģeris...narkomānam sejas izsteiksme kļūst gauži bēdīga(saprot naudas nebūs)...es viņam parādu kliņģera gabaliņu...viņš paskatās bez sajūsmas...saka, ka tas esot saldais...es saku, ka tas ir vienīgais piedāvājums...viņš bez entuziasma paņem kliņģeri un aiziet...es drebinos tālāk gaidot autobusu....

personīgais muzejs(Nr1)

Lāčplēša dienas dievkalpojumā esmu Doma baznīcā ar misijas apziņu, vecātēva brālis V.Dimza tēlojā Lāčplēsi pirmajā latviešu filmā...un izvadīja viņu arī no Doma baznīcas pēdējā ceļā uz Brāļu kapiem...fotogrāfijas ir saglabājušās neskatoties uz visiem "juku laikiem", kā teiktu mana ome...
...sēžu baznīcas beigās un skaļi skaitu "'Mūsu Tēvs", jo kareivji ir iemācījušies himnu, bet ar Tēvreizi iet grūti, kaut gan pie kareivja profesijas Tēvreize būtu aktuālāka....pēc manām domām...
...pēc Dievkalpojuma satieku kolēģi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, dzestrajā rītā apskatam šāviņu pēdas Doma krustejas sienās pēc tam dodamies uz muzeju un apskatam senu intarsiju un ausu tīrāmās karotītes...
...no mazotnes man ļoti patika lidot ar lidmašīnām, tikai nezināju ka tas ir mantots no maniem rūveniešiem....

Voldemārs Dimza

Voldemārs Dimza (09.08.1902.- 22.04.1942)

Dzimis Ipiķu pagasta „Igaļos”.
Latvijas aviācijas pulka kapteinis, par piedalīšanos Latvijas atbrīvošanas karā 1928.gadā apbalvots ar Latvijas Republikas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.
Tēlojis galveno lomu filmā „Lāčplēsis” (1930).
1941.- un 1942.gadā- „Ostland- Film G.m.b.H. „Rīgas nozares inspektors.
Miris no tuberkulozes. Apglabāts Rīgas Brāļu kapos.

DIMZA   VOLDEMARS

1927 - graduates from flight school Rank: !st Lieutenant

• assigned to the naval aviation section. While serving in the naval section, he was also seconded to the Aviation Regiment as part of a program for the two branches of aviation to share latest technologies and practices.
• June 9, 1928 - is granted full pilot status.
• June 5, 1932 - participates in the Aviation Festival at Riga/Spilve.
• August 1932 - commander of the 2nd Fighter Squadron Rank: Captain
• May 28, 1933 - participates in the Aviation Festival at Riga/Spilve.
• September 9, 1935 - participates in the Aviation Festival at Riga/Spilve.
• September 8, 1935 - participates in the Aviation Festival at Riga/Spilve.
• July 11, 1937 - participates in the Aviation Festival at Kuldiga.
• July 25, 1937 - participates in the Aviation Festival at Rujiena.
• April 17, 1937 - Second in Command of the Aizsargu Aviacija. Responsible for most of the technical and actual flying duties as the C.O. was not a flier himself. Part of his role is to be a liason between the AA and the Aviation Regiment.
• August 22, 1937 - participates in the Aviation Festival at Valmiera.
• July 10, 1938 - participates in the Aviation Festival at Kuldiga.
• July 24, 1938 - participates in the Aviation Festival at Rujiena.
• July 31, 1938 - participates in the Aviation Festival at Liepaja.
• August 7, 1938 - participates in the Aviation Festival at Ventspils.
• August 19, 1938 - participates in the Aviation Festival at Bauska.
• August 28, 1938 - participates in the Aviation Festival at Koknese.
• September 11, 1938 - participates in the Aviation Festival at Jelgava.
• September 25, 1938 - participates in the Aviation Festival at Cesis/Priekule.
• May 21, 1939 - participates in the Aviation Festival at Daugavpils.
• July 2, 1939 - participates in the Aviation Festival at Rujiena.
• July 9, 1939 - participates in the Aviation Festival at Kuldiga.
• July 16, 1939 - participates in the Aviation Festival at Liepaja.
• July 23, 1939 - participates in the Aviation Festival at Gulbene.
• August 6, 1939 - participates in the Aviation Festival at Ventspils.
• June 16, 1940 - he is in Valmiera where the AA are holding a training camp. On the 16th they end the camp with an Aviation Festival. Dimza is advised by HQ of the Soviet occupation ultimatum, but is forbidden to share the information at that time. He does, however, order the fliers to camoflage their aircraft overnight and, in the morning, he is permitted to advise them of what is happening. The pilots do carry out the Air Show, but they were all aware that this might be the last time that they ever have an opportunity to fly, so the event is very emotional for them.

ķīniešu sakāmvārds vai putni galvā...

"Bēdu putns pastāvīgi lido apkārt, tāpēc pieraugiet, lai tas neapmetas jūsu glavā."(grāmata Māte Terēze. Tur , kur ir mīlestība, ir Dievs)
...mēs esam tik ļoti nodevušies savas personības izzināšanai-emocionālo stāvokļu apcerēšanai utml..., ka  dzīves skaistie brīži tiek palaisti garām nepamanīti , lietas ko varam izbaudīt aiziet mums garām strauji...
vai mēs varam izbaudīt dzīves prieka brīžus savā darba vietā?...šāds jautājums izklausās gandrīz amorāli!
jā, mēs varam būt priecīgi un laimīgi neskatoties uz "bēdu putniem , kas grib ievīt savas ligzdas mūsu galvās"...tas ir mūsu izvēles jautājums, cik atvērti esam pārmaiņām, attiecību veidošanai, mūsdienās to sauc par "team building"...tam ir nenovērtējama nozīme, jo darbā pavadām dzīves lielāko daļu...darba kolektīvs ir mūsu sociālā grupa, kurā mums visiem jāspēj kopā paveikt lielākas vai mazākas lietas....
...iespēju izbaudīt skaistās dzīves interjeru, priekšmetus, gleznas, arhitektūru aicinu, gan jaunajā Biržas ēkā, gan vecajā muzejā Valdemāra 10a...paskatīties , kādu dzīvi vērtēja mūsu senči...un nemaz nav tik grūti ienest kaut nelielu daļiņu no tā, savā dzīvē un arī savā ģimenē, mājā un mērķtiecīgi aizdzīt prom tos "bēdu putnus", liekot savām acīm vērot skaisto:)

neciešami

...neciešami skaista ir jaunā Biržas ēka...žēl , ka tādu vietu Rīgā ir tik maz ...
...vispārējs nogurums pēc vasaras, varbūt mobilizēs naudas trūkumā nonākušos iedzīvotājus nemeklēt laimi Luvrās un citos kulta objektos, bet atstāt simbolisku naudiņu pašā iekšrīgas sirdī, Doma laukumā, Biržā...mana ome gribētu tur iet uz balli vēlreiz.....

manas nejaušības....

 

Foto: Diānas Dimzas-Dimmes izstādes „Paralēlās nejaušības" atklāšana

Līdz 2. augustam klubā "Nabaklab" skatāma Diānas Dimzas-Dimmes izstāde „Paralēlās nejaušības".

Galerijas:

• Diānas Dimzas-Dimmes izstādes „Paralēlās nejaušības" atklāšana

Izstādes darbi atspoguļo noteiktas nejaušības, vienlaikus uzsverot dzīves mirkļu seriālo dabu un to kā pārdomas un sajūtas atkārtojas laikā.
Izstādē Diāna Dimza-Dimme izmanto foto, piezīmes, izgriezumus, pastkartes un piezīmju fragmentus. Darbnīcā piespraustas pie sienas, šīs mirkļa domu un sajūtu fiksācijas gadiem ilgi atradušās māksliniecei līdzās dzīvē. Teksti un attēli, laikā krājoties viens pār otru, dažkārt veidojuši stāstus, ko māksliniece ir apkopojusi izstādē. Iespējams, šīs domas un sajūtas māksliniecei kaut ko nozīmējušas. Izstādē izmantotas arī mākslinieces bloga izdrukas.

sireālisms....

...pagājušo ceturtdienu muzejā uz grīdas aizmiga viens ķīniešu bērniņš - es un māksla apmeklētājs...

pēc darba devos krāsot grīdu mārupē, tad salasīju ķiršus un ieliku saldētavā...tad vakarā devos uz savu darbnīcu pētersalā un mēģināju izvārīt nedaudz zaptes, bet aizmigu ...piecēlos 6no rīta un izvārīju tomēr to ķiršu zapti , tad devos darba virzienā kur LNMM atklāja lielisku B.Bērziņa izstādi ...atklāšanā runāja mans akadēmijas laiku pasniedzējs V.Ozols ...runāja ..un beigās bieži pieminēja , ka BB varētu dzīvot ilgāk , ja nebūtu tas un tas....tā skumji...pēc tam joņoju uz maskačkas boulinga zāli, kas izskatījās, kā dziļā bankrotā - mani draugi svinēja savas vārda dienas, bija ļoti jocīgi, jo neko nezinu par boulinga etiķeti...skanēja bum bum ..bum mūzika ļoti skaļi krievu valodā....apdullu vienā sekundē un jutos it kā mani filmētu ar slēpto kameru , kā dīvaina eksperimenta dalībnieku...tad piezvanīja ārste manai draudzenei(tai kurai vārda diena) un lūdza vai viņa nevar aizbraukt paskatīties tiko mirušo kaimiņieni...savukārt man piezvanīja draudzene un piedāvāja iespēju iet uz Doma baznīcu uz senās mūzikas koncertu plkst.22.00...uz koncertu es paspēju , pēc bum , bum, bum mūzikas un ziņas par tikko nomirušo kaimiņieni apsēdos domā un ilgi lūdzos ...dziedāja 3norvēģietes gregoriāņus ...mani mīļie gregoriāņi -pirmo reizi manā dzīvē tas izklausījās pavisam dīvaini....sesdien devos no rīta uz "es un māksla"nodarbībām -zīmējām B.Bērziņa izstādē ...bija labi...

Sirreālisma mākslinieki spēcīgi ietekmējās no Freida mācības par zemapziņu un psihoanalīzi, kurā tika interpretēti arī sapņi. Pats Bretons bija labi pazīstams ar Freida mācības teorētisko un praktisko daļu: kara laikā viņš bija strādājis vairāku slimnīcu psihoneiroloģiskajās nodaļās, kur pierakstīja un analizēja slimnieku sapņus un halucinācijas. 1919. gadā viņam radās doma izmantot Freida psihoanalīzes metodi mākslā. Sirreālisma mākslinieki sapņus uzskatīja par zemapziņas galvenajiem "lieciniekiem", jo sapņos cilvēks piedzīvo it kā nereālas situācijas: tēli pārplūst cits citā, savienojas absolūti nesavienojamas lietas u.tml., turklāt tai pat laikā sapņotājam saglabājas pilnīga patiesīguma izjūta. Šādas vīzijas sirreālisti pārnesa arī uz savām gleznām.

Kopumā sirreālisma glezniecībā izdalās divi novirzieni:

1) abstraktais sirreālisms, kas iespaidojies no kubisma un abstrakcionisma izteiksmes līdzekļiem (abstraktajām formām, figūrām, līnijām) un tehnikām. To pārstāvēja H. Miro, P. Klē u.c. māksli

nieki;

2) figurālais sirreālisms (Ī. Tangī, R. Magrits, S. Dalī u.c.), kas vistiešāk guvis iespaidu Freida radītajā psihoanalīzē un popularizētajā sapņu interpretēšanā. Figurālā sirreālisma glezniecībā apvienojās un saplūda kopā vistiešākais naturālisms un visfantastiskākās vīzijas, cilvēciskas būtnes un fantastiskākie radījumi, un tas viss - visbiežāk uz kādas nereālas, iluzioniskas (šķietamas) telpas fona./

mākslas darbi rodas mokās....

tikko muzeja(LNMM) otrā stāva vestibilā atklāja gada labāko izstādi-ES UN MĀKSLA...
tie ir darbi , ko ir zīmējuši un gleznojuši muzeja izglītības programmas dalībnieki vecumā no 3gadiem līdz 100...izstāde ir ...nevaru pateikt jautra, bet skaties uz darbiem un pēc brīža pieķer sevi smaidot:)...
šos darbus, kas pārsvarā ir brīvas kopijas ir zīmējuši cilvēki bez koncepcijas sloga un bez vēlmes iekarot vietu mākslas pasaulē.......
ņēmu piemēru no saviem audzēkņiem un atklāju savu izstādi Nabaklab(Adrese: Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris )
ceru , ka kāds skatoties manus darbus arī varēs pasmaidīt................................................................

pamācība mīlēšanā...

Konflikts par mākslu, konflikts ģimenē,konflikts darba vietā...

konflikts ir vērtību sadursme...konflikts  ir iespēja uzzināt par dažādām vērtībām...
konflikts ir rezultāts atšķirīgu vērtību sadursmei....
konflikts bieži vien,  nozīmē attīstību nevienādā tempā...
!TO , KO MĒS NEPROTAM UN NEGRIBAM, IR UZŅEMTIES ATBILDĪBU PAR KONFLIKTU!

nejaušs atklājums...

....neliela draugu tikšanās muzejā, atnāk arī kāds vecāks kungs...viņš ir pabraukājis pa āru zemēm un eiropu...kā kārtīgs tūrists-parastais, gājis uz visām luvrām un siksta kapelām...muzejā bijis 30 gadus atpakaļ....muzejs viņam ir atklājums un viņš ar nožēlu atzīst , ka cik žēl , ka nav bijis LNMM visus šos gadus , bet redz ārzemēs, tev jau jāaiziet visur kur...teica , ka noteikti brīvdienās atnākšot uz muzeja ziedu izstādi ....aizejot viņš izdara graujošu secinājumu, ka mūsu muzejs arī ir skaists!

pūt vējiņi...

pirmdien biju uz Jurlova kora kapelas koncertu Doma baznīcā, brīnišķīgs krievu garīgās mūzikas koncerts....pirmajā daļā nodzied arī Lauztās priedes latviski....skan liturģiski....otrā daļa ar brīnišķīgu aleluja un dažām krievu klasiskām uzdzīves dziesmām , bet ir ok....pēc tam pašās beigās Pūt vējiņi, izklausās gandrīz pēc Ave Maria...latviešu lepnums, publika pieceļas kājās...pēc dziedājuma veida skaidrs , ka koris nezin, ka dzied dziesmu par dzērāju, kurš dzer par savu naudu, noskrien zirgu (laikam arīdzan dzērumā) un nezin, kur noprec līgavu tēvam , mātei nezinot...te nu ir skaidrs kāpēc Latvijā gan ģimeniskums , gan demogrāfiskais stāvoklis ir tik švaks...dziesma ir visnotaļ sērīga ... tikai nesaprotu kā,
šāds lepnums par dzeršanu par savu naudu ir kļuvis bezmaz par nerakstītu himnu....ko tad tur slavināt un baznīcā vēl dziedāt...noķēru trīs tenorus pēc koncerta un painterisējos vai viņi zin, par ko dzied latviski pūt vējiņos, skaidrs, ka viņi nezināja, bet kad uzzināja , teica , ka baznīcā neklātos dziedāt daudzas dziesmas un gardi nosmējās....pūt vējiņi...ko slavinām - tā dzīvojam ..no kā tas mūsu lepnums....

 

iespēja piedalīties radošā darbnīcā 12maijā!

 12. maijā                            plkst. 17.30            „Mūsdienu glezniecības darbnīca”:

kopā ar mākslinieci Diānu Dimzu-Dimmi(tālr.22013397) izsekosim glezniecības attīstībai sākot ar 1990. gadu un beidzot ar 2010. gadu, iepazīsimies ar 20 gadu laikā notikušajām pārmaiņām. Katram būs iespēja iemēģināt sev saistošāko pieeju praksē.

Līdzi jāņem ūdenī šķīstošās krāsas (akvarelis, akrils, guaša), otiņas, lupatiņas, zīmuļi, dzēšgumija, šķēres un līme.

Darbnīcas cena: LVL 2,00.

Dalībnieku skaits ierobežots! Interesentus lūdzam pieteikties līdz 11.05.2011, zvanot pa tālruni (+371) 67 324461 vai rakstot uz e-pastu pr@lnmm.lv.

zīmēt baletu!

http://www.lnmm.lv/lv/lnmm-g/info/learn/plan-workshop/future/ziimeejam-baletu-event270/
vēl viena fantastiska iespēja zīmēt muzejā, būs pieejami dažādi materiāli un protams balets!visi baletomāni aicināti!

Mona Lisa nacionālā mākslas muzejā Valdemāra 10a

...apmēram gadu vērojot muzejā dažādus mākslas darbus un stāstot par tiem , atrodi neparasto pēkšņi...
...viens no visu iemīļotiem darbiem ir Frīdriha Hartmaņa Barizjena (vācu: Friedrich Hartmann Barisien, krievu: Фридрих Гартман Баризьен; dzimis 1724. gada 21. jūlijā, miris 1796. gada 19. augustā, pēc citiem datiem1796. gada 30. augustā) bija XVI gs. baroka gleznotājs. Kurzemes hercoga Pētera Bīrona galma gleznotājs.) gleznotais Kristīnes Linkas portrets ....
Kristīnei ir tieši 102 gadi! Ne jau gleznai, bet tieši sievietei , kas tur attēlota....krunkaina, ļoti viedu acu skatu...un tādu kā nenosakāmu smaidu, kas nedaudz parādās krunku ielokā....
...iedomājos, kā izskatītos Mona Lisa šādā vecumā....droši vien precīzi kā mūsu Krīstīne Linka.....

ES un MAKSLA: domāšana mums...

ES un MAKSLA: domāšana mums...: "Mums ir jāizvairās uzspiest pierastās un iepriekš pieņemtās idejas pašreizējai realitātei. Mums vajadzētu izvirzīt par savu mērķi saskatīt ..."

domāšana mums...

Mums ir jāizvairās uzspiest pierastās un iepriekš pieņemtās  idejas pašreizējai realitātei. Mums vajadzētu izvirzīt par savu mērķi saskatīt to, kas patiesībā notiek, - vai tas mums patīk vai ne. Kratot ar pirkstu un meklējot tos, kas vainojami mūsdienu problēmās, mēs vienkārši nesapratīsim mūsu laika zīmju jēgu .Alberts Nolens"Jēzus vērtības mūsdienās"

bauda...

....ir bauda klausīties dažus cilvēkus_viens no tādiem ir I.Šuvajevs, kurš vakar stāstīja par baudām (tīri filozofiskos aspektos)_atcerējos, ka viena no manām baudām ir tad, kad man lasa priekšā grāmatu_savukārt benediktīniešu rita klosteros pusdienu laikā lasa garīgo literatūru, lai mūki un viesi pārāk neizbaudītu ēdienu_savukārt es to izbaudu dubultīgi _tu ēd pusdienas un vēl kāds lasa priekšā grāmatu_mmmm

lieldienu darbnīca/vēlreiz

lieldienu darbnīca Latvijas nacionālā mākslas muzejā 16aprīlī plkst.14.00 sestdienā!

darbnīca līdz plkst 17.00 vairāk informācijas www.lnmm.lv!

lūdzu pieteikties savlaicīgi 

diana.dimza@lnmm.lv

Lieldienu darbnīca!

Lieldienu  radošā  darbnīca 16.04.11 plkst.14.00 LNMM

Lieldienu  darbnīcā būs iespēja izmantot dažādus trafaretus ar lieldienām atbilstošu tematiku. Gleznosim neliela formāta darbus ar ūdenī  šķīstošām  krāsām un lietosim dažādus materiālus veidojot gleznu,  kā dāvanu svētkos paši sev un  draugiem.  Būs iespēja  uzšūt „olas” formas piespraudi  no darbnīcas materiāliem , tiem darbnīcas apmeklētājiem, kas to vēlēsies .

Nelieli gruntēti kartona gabaliņi  darbnīcas apmeklētājiem būs pieejami bez maksas, bet varēs  izmantot gleznošanai arī personīgos materiālus(audeklu, koku utt.)

Darbnīcā ietekmēsimies no ikonu sižetiem un brīvi tos pārveidosim atbilstoši sava darba iecerei(idejai).

Jāņem līdzi: ūdenī šķīstošas krāsas(jebkādas),zīmuļi, krāsaini zīmuļi, šķēres, lupatiņa uzkopšanai, dzēšgumija un zelta krāsa.

 Nodarbīdas cena: 2,00 Ls. 

Norises laiks: No plkst. 16:00 līdz 18:00.

vietu skaits ierobežots līdz 15 cilvēkiem

Nepieciešama iepriekšēja reģistrēšanās pa tālruni: (+371) 67324461

muzeja saimnieki

...bija atnākusi brīnišķīga bērnu grupa (krieviski runājoši bērni vecumā no 5-7gadi)...
....viens puisītis paziņoja, ka zin vienu mākslinieku-Leonardo daVinči....atbildēju ka mums ir Nacionālās mākslas muzejs...
...kāpņu vidū pie ovālajiem V.Purvīša un V.Neimaņa bareljefiem  jautāju bērniem-kas viņi ir....
.tie ir mājas saimnieki atbildēja pārliecinātie bērni...
nevarēju nepiekrist....trāpīts 10!

maranata

esilaimīgskaturedzikrāsas

rūķis/nelieli fragmenti....

Rūķus aizvien var sastapt ...to var izdarīt aizejot uz Nacionālo mākslas muzeju, satiekoties ar izciliem Rūķu mākslas darbiem , kas atrodas muzeja patstāvīgā ekspozīcijā!

 Arturs Bērziņš  "Kārlis Zariņš dzīvē un darbā"1959g. apgāds Rūja, Londonā.
Kārlim Zariņam jau agri Pēterburgā bija nodibinājušās īsti sirsnīgas attiecības ar latviešu jauniešiem, kas bija sparīgi garā, nacionāli nostājā un brīvi savos ieskatos. Šī jaunatne bijusi tā, kas visdedzīgāk atbalstījusi svarīgākos kultūras pasākumus svešā pilsētā, nekad nepalikdama nomaļus, bet cieši iesaistoties aktīvā darbā. Studējošai jaunatnei Pēterburgā jau bija savas organizācijas un pastāvēja intimi, šaurāki pulciņi sabiedriskās dzīves kopšanai, latviskā gara stiprināšanai. Centīgie latviešu mākslas mācekļi, kas studēja Pēterpils mākslas akadēmijā un Stiglica augstākā mākslas skolā, jau 90.gados pulcējās Ā.Alkšņa, J.Rozentāla, V.Purvīša un   R.Zariņa dibinātajā mākslinieku kopā Rūķi, kuru idejiskā nozīme latviešu glezniecībā bijusi liela. Kad K.Zariņš ieradās Pēterburgā, viņš tur no pirmās latviešu gleznotāju ģenerācijas gan vairs daudzus nesastapa, bet klāt bija nākuši jauni spēcīgi talanti- T.Zaļkalns, J.Madernieks,G.Šķilters,B.Dzenis, J.Kuga, Brencēni un daudzi citi, kas turpināja tālāk izveidot latviskās mākslas tradīcijas. Rūķi nav bijuši tikai šaura vienas mākslas nozares arodnieciska kopa, bet lūkojuši ap sevi pulcināt arī citu mākslas iestāžu audzēkņus un pazīstamus sabiedriskos darbiniekus.

thonet krēsls

...šodien no rīta pamodos agri un patīkami...kaut gan sāp kakls, bet sajūta , ka viss rīts pieder tikai man ir lieliska...

apsēžos uz Thonet krēsla, kam mana krustmāte( māksliniece G.Giga) bija nozāģējusi kājiņas uz pusi īsākas, tā ap 1970 gadu.... un iedzeru tēju no manas omes Rivas tasītes(Venice(Royal semi-porcelain, Wood&Sons, England) ... apēdot nocenoto rukolu no Maximas dodos muzeja virzienā ...šķērsojot Viesturdārzu, kuru mana ome sauca par Ķeizarparku, tēvs par Pēterparku, manā bērnībā to dēvēja par  Dziesmusvētku parku, māmiņa Mirjama vienmēr teica, ka gājusi ar ratiņiem (kad biju maza) staigāt pa Viesturdārzu ...muzeja otrā stāvā V.Purvīša glezna izskatās kā metereoloģisks fakts par šodienas sniega- dubļu stāvokli Viesturdārzā....

bērni muzejā uzgleznoja visus darbus sarkanā toņu gammā( 18 gs. portretus, Rērihus, utt.)...

šķiet ka diena turpināsies tikpat veiksmīgi kā sākusies:)

/The No. 14 chair is the most famous chair made by the Thonet chair company. Also known as the bistro chair, it was designed by Michael Thonet in the 19th century using a unique steam-bending technology, known as bentwood, that required years to perfect. With its affordable price and simple design, it became one of the best-selling chairs ever made. Some 50 million No. 14s were sold between 1860 and 1930, and millions more have been sold since. ^[1]

Thonet’s No. 14 was made of six pieces of steam-bent wood, ten screws, and two nuts. The wooden parts were made by heating beechwood slats to 100 degrees Celsius, pressing them into curved cast-iron molds, and then drying them at around 70 degrees Celsius for 20 hours.^[2] The chairs could be mass produced by unskilled workers and disassembled to save space during transportation, an idea similar to flat pack Ikea furniture.

Later chairs, as illustrated here, were made of eight pieces of wood: two diagonal braces were added between the seat and back, to strengthen this hard-worked joint.

The design was a response to a requirement for cafe-style chairs. The seat was often made of woven cane/palm, because the holes in the seat would let spilt liquid drain off the chair.

Chair No 14, today known as 214, is still produced by Thonet./

citi nedarbi-gavēnis

esmu parasta kristiete, nespēju lepoties ar īpašām kvalitātēm..
man patīk gavēt kopā ar katoļiem un pareizticīgajiem, jo tas ir visvienkāršākais
veids , kā solidarizēties visiem kristiešiem ...pie tam tu nedaudz seko līdz tam ko ēd...un domā, un
skaties un.....
muzejā var gavēt ļoti skaisti - skatīties uz gleznām un domāt ......

pliks:)(bērnu stāstiņi)

.....mazie bērni staigā pa muzeju...re kur plika(sieviete)!...rāda ar pirkstu...
...mums notiek domu apmaiņa....es stāstu par to , ka bērni piedzimst pilnīgi pliki un visi par to priecājas...
bērni visi piekrīt , ka tad, kad  bērns piedzims visi priecājas!...tomēr mazais Toms (5gadi) rūdīta filozofa tonī piezīmē....
šī tante gleznā nav tiko dzimusi!

nacionālie dārgumi....

atnāk uz muzeju jau tādi palieli skolēni
viņi nezin kas ir muzejs
es prasu vai viņi zin kas ir "'nacionālie dārgumi"
jā to viņi zin...viņi ir pārsteigti ka nacionālie dārgumi Latvijā atrodas Nacionālās mākslas muzejā
izpratne par to kas ir dārgs mūsu bērniem  un tautai kopumā vēl ir diezgan neskaidrs jēdziens

atziņa...

šodien muzeju apmeklēja  ceturtās klases skolnieki....pēc nelielas muzeja demolāžas viņi devās projām ar zīmējumiem(diezgan labiem)...muzeja darbinieki atguvās pamazām....skolotāja ejot projām izteica domu , ka varbūt vajadzēja atvest viņus jau pirmajā klasē...es ar pateicību piekritu....žēl , ka šī doma viņu apmeklēja tikai tagad....es izlūdzos dāvanu no viena skolnieka -absolūti zaļu J.Rozentāla pašportreta brīvu kopiju...laime...
diena izdevusies:)

slinkums un pārgudrība...

ieslēdzam televizoru vakarā, ar apziņu , ka visu zinām , pārzinām un esam eksperti arī mākslas jautājumos...
fizisks un garīgs slinkums piezogas nemanāmi un iemidzina visas mūsu maņas....
....nekļūstam veci-novecošana pienāk ar nevēlēšanos atjaunot savas zināšanas un pozitīvas emocijas ....
novecošana pienāk ar nogurumu pārrunāt aktuālo un svarīgo , vienkāršāk ir "pieslēgties"pie masu medijiem...
man patīk mans darbs LNMM , jūtu , ka kļūstu jaunāka , katru dienu uzņemot jaunas zināšanas un iepazīstoties ar dažādiem cilvēkiem....
gaidot pavasari , kļūšu vēl jaunāka....

kotletes

"mācības vai darbs, māja, kotletes, gulēt...."varbūt šajā salikumā var parādīties  muzejs.....

trauksme sarkans

2011.gada 4.martā plkst. 17:00

Interaktīva pēcpusdiena LNMM jauniešiem ”Trauksme-Sarkans!

LNMM izstādes ”Krāsa. Sarkanā” ietvaros, speciāli jauniešiem organizēts interaktīvs pasākums.

Programma:

Performance „Red Sesion”! Dīdžejs „British Petroleum”(Pēteris Brīniņš).4

Piedalās Kiwie

Radošā darbnīca muzeja otrā stāva vestibilā „Pamatkrāsa-Sarkans’’: Darbnīcas laikā notiek gleznošana ar visdažādākajām sarkanām krāsām. Tiks izmantoti arī trafareti(stencili). Katrs dalībnieks var brīvi izvēlēties tēmu, vai aizgūt radošas idejas no izstādes darbiem. Noslēgumā labāko darbu autoru apbalvošana un izstāde.

Darbnīcas laikā interesenti tiek iepazīstināti ar sarkano pigmentu vēsturi un sarkanās krāsas vēsturiskiem un reliģiskiem aspektiem.

Darbnīcas noslēgumā gleznojumi tiek eksponēti LNMM radošajā darbnīcā vai arī vestibilā.

Bezmaksas ieeja jauniešiem no 13-18 gadiem.

Atbalasta

Esiet radoši muzejā