otrdiena, 2011. gada 12. jūlijs

sireālisms....


...pagājušo ceturtdienu muzejā uz grīdas aizmiga viens ķīniešu bērniņš - es un māksla apmeklētājs...
pēc darba devos krāsot grīdu mārupē, tad salasīju ķiršus un ieliku saldētavā...tad vakarā devos uz savu darbnīcu pētersalā un mēģināju izvārīt nedaudz zaptes, bet aizmigu ...piecēlos 6no rīta un izvārīju tomēr to ķiršu zapti , tad devos darba virzienā kur LNMM atklāja lielisku B.Bērziņa izstādi ...atklāšanā runāja mans akadēmijas laiku pasniedzējs V.Ozols ...runāja ..un beigās bieži pieminēja , ka BB varētu dzīvot ilgāk , ja nebūtu tas un tas....tā skumji...pēc tam joņoju uz maskačkas boulinga zāli, kas izskatījās, kā dziļā bankrotā - mani draugi svinēja savas vārda dienas, bija ļoti jocīgi, jo neko nezinu par boulinga etiķeti...skanēja bum bum ..bum mūzika ļoti skaļi krievu valodā....apdullu vienā sekundē un jutos it kā mani filmētu ar slēpto kameru , kā dīvaina eksperimenta dalībnieku...tad piezvanīja ārste manai draudzenei(tai kurai vārda diena) un lūdza vai viņa nevar aizbraukt paskatīties tiko mirušo kaimiņieni...savukārt man piezvanīja draudzene un piedāvāja iespēju iet uz Doma baznīcu uz senās mūzikas koncertu plkst.22.00...uz koncertu es paspēju , pēc bum , bum, bum mūzikas un ziņas par tikko nomirušo kaimiņieni apsēdos domā un ilgi lūdzos ...dziedāja 3norvēģietes gregoriāņus ...mani mīļie gregoriāņi -pirmo reizi manā dzīvē tas izklausījās pavisam dīvaini....sesdien devos no rīta uz "es un māksla"nodarbībām -zīmējām B.Bērziņa izstādē ...bija labi...

Sirreālisma mākslinieki spēcīgi ietekmējās no Freida mācības par zemapziņu un psihoanalīzi, kurā tika interpretēti arī sapņi. Pats Bretons bija labi pazīstams ar Freida mācības teorētisko un praktisko daļu: kara laikā viņš bija strādājis vairāku slimnīcu psihoneiroloģiskajās nodaļās, kur pierakstīja un analizēja slimnieku sapņus un halucinācijas. 1919. gadā viņam radās doma izmantot Freida psihoanalīzes metodi mākslā. Sirreālisma mākslinieki sapņus uzskatīja par zemapziņas galvenajiem "lieciniekiem", jo sapņos cilvēks piedzīvo it kā nereālas situācijas: tēli pārplūst cits citā, savienojas absolūti nesavienojamas lietas u.tml., turklāt tai pat laikā sapņotājam saglabājas pilnīga patiesīguma izjūta. Šādas vīzijas sirreālisti pārnesa arī uz savām gleznām.

Kopumā sirreālisma glezniecībā izdalās divi novirzieni:

1) abstraktais sirreālisms, kas iespaidojies no kubisma un abstrakcionisma izteiksmes līdzekļiem (abstraktajām formām, figūrām, līnijām) un tehnikām. To pārstāvēja H. Miro, P. Klē u.c. māksli
nieki;

2) figurālais sirreālisms (Ī. Tangī, R. Magrits, S. Dalī u.c.), kas vistiešāk guvis iespaidu Freida radītajā psihoanalīzē un popularizētajā sapņu interpretēšanā. Figurālā sirreālisma glezniecībā apvienojās un saplūda kopā vistiešākais naturālisms un visfantastiskākās vīzijas, cilvēciskas būtnes un fantastiskākie radījumi, un tas viss - visbiežāk uz kādas nereālas, iluzioniskas (šķietamas) telpas fona./

2 komentāri:

  1. . . . un - tuvāk un rūpīgāk skatot - izrādās, ka sireālisms ir tas pac reālisms; ja nevari pieņemt tādu dumu, pieņem vismaz, ka tas ir gana reāls.

    AtbildētDzēst
  2. Labojums - nevis "dumu", bet "domu".

    AtbildētDzēst