....daudz pārdomu pēdējā laikā...savas nodarbošanās dēļ esmu bijusi labi pasargāta no cilvēkiem, kas pilda funkcijas un visu dara tā, kā ir pareizi...saskaroties ar rasi kura man nav pazīstama, bet es zinu, ka viņi ir(cilvēki kuri neko nerada , bet funkcionē), mani pārņem minoritātes sajūta, es nepārzinu viņu valodu un noteikumus...kad esmu atklāta viņi mani nesaprot, kad viņi mēģina man pateikt , kas ir svarīgs dzīvē , tad es nesaprotu...atšķirīgas valodas, tā ir valodu barjera, kurai netieku pāri un laikam negribu tikt pāri...cita valoda , citas vērtības man ir svarīgākas...vērtības, kas balstītas garīgumā un tiekšanās pēc tā...biju vakar koncertā un biju tik laimīga , ka ir cilvēki kuri runā valodā, ko saprotu, jūtu , kas ir dzīva un tāda būs mūžīgi...CREDO-A.Perts. P.Vasks...mūzika kā laime
...pēc koncerta nevarēju parunāt...jūtu, ka vēl ilgu laiku mūzikas viļņi manī atbalsosies un manā atmiņā paliks šī piepildījuma sajūta...
svētdiena, 2012. gada 3. jūnijs
sestdiena, 2012. gada 5. maijs
pavasaris...
..kā vienmēr gadalaiki mums uzbrūk...mēs esam tam pilnīgi negatavi un apmulsuši ...
Tas ir TESTS, izstāde LNMM...
Tas ir TESTS, izstāde LNMM...
Rethinking coffee drinking and self reference habits
Rethinking coffee drinking and self reference habits: Recently I stumbled upon a quote of Samuel Huntington from his famous Clash of Civilizations which let me seriously rethink my habits of coffee drinking, to put it figuratively.
piektdiena, 2012. gada 23. marts
nacisti,žīdi, gansi un citi mīļi cilvēki manā ģimenes bagāžā..(neliela ietekme no Dž.Darela)
...man tā riebjas visa tā ņemšanās ap leģionāru gājienu mūsu Latvijā...manas iekšas to netur ...jo manas iekšas ir saistītas ar manu senču asinīm, gēniem un darbošanos...
...vecaistēvs Jānis dzimis Ipiķos kārtīgi strādājis un aizstāvējis savu tēvu zemi un sporta arēnā olimpiādē
Los Andželosā 1932 gadā Latvijas valsts godu , atbraucot atpakaļ uz Latviju manai omei esot teicis, ka nekad nedzīvos tādā zemē kā Amerika, kur tā izturas pret vietējiem iedzīvotājiem Indiāņiem!!!... viņš necieta nevienu, kas nodarbojās ar paverdzināšanu un savu režīmu uzspiešanu...protams, ka stājās pretī komunistu iebrukumam Latvijā tika notiesāts un pa ceļam uz izsūtījuma vietu nošauts(vieta aizvien nav zināma)...viņš būtu stājies pretī da jebkam-zaļiem citplanētiešiem, vai krokodiliem, ja tie apdraudētu viņa dzimto zemi....viņš nebrauca līdzi arī savam audžubrālim Kārlim Zariņam(Latvijas vēstniekam Anglijā), jo uzskatīja, ka tur kur dzimtene ir ne tikai jāpiedzimst cilvēkam, bet arī jānomirst...
...manas mammas patēvs un mans mīļākais opis Naums Šimona dēls cīnījās sarkanās armijas rindās,ar medaļām apbalvots par drosmi, ar ievainojumiem, būtu cīnījies ar nacistiem jebkuras armijas rindās kura ietu karā pret šo režīmu, jo nacisti bija nogalinājuši viņa sievu un divas mazās meitiņas...vecamtēvam Naumam no kā es saņēmu tik daudz mīlestības, kā ne noviena cita savā bērnībā, bija pilnīgi vienaldzīgs komunistu režīms, sociālisma idejas utml. murgi, tas bija viņa atriebes karš...vai mani opapi būtu šāvuši viens uz otru-tas nav svarīgi....
...opim Naumam bija jaunības draugs Šmulsona kungs kurš pirms kara bija beidzis Vācijā divas universitātes un bija vācu kultūras mīļotājs un milzīgs fans, visa mūzika, literatūra utt. bija vislabākā tikai Vācu...viņš bija pabijis četrās koncentrācijas nometnēs arī gāzes kamerā, kurā kaut kas sabojājās un process nevarēja notikt...atgiežoties Latvijā mājās aizvien viņam vismīļākie palika tie paši vācu rakstnieki un komponisti, tas bija patstāvīgs strīda iemesls ar manu opi-viņi bija uzticami draugi ar nemainīgu strīda objektu vācieši&nacisti....
...tā es varētu turpināt ļoti ilgi ar saviem vācu radiem Vācijā un mammas pusbrāli Izraēlā....
...ar nožēlu jāatzīst mēs dzīvojam valstī kura ir tik vāja un mīkstčaulīga, ka visi runā par identitātes jautājumiem, bet nespēj atbildēt uz jautājumu, kas patiesībā veido manas personīgās domas, kas ir Latvietis un kāpēc?.....
...vecaistēvs Jānis dzimis Ipiķos kārtīgi strādājis un aizstāvējis savu tēvu zemi un sporta arēnā olimpiādē
Los Andželosā 1932 gadā Latvijas valsts godu , atbraucot atpakaļ uz Latviju manai omei esot teicis, ka nekad nedzīvos tādā zemē kā Amerika, kur tā izturas pret vietējiem iedzīvotājiem Indiāņiem!!!... viņš necieta nevienu, kas nodarbojās ar paverdzināšanu un savu režīmu uzspiešanu...protams, ka stājās pretī komunistu iebrukumam Latvijā tika notiesāts un pa ceļam uz izsūtījuma vietu nošauts(vieta aizvien nav zināma)...viņš būtu stājies pretī da jebkam-zaļiem citplanētiešiem, vai krokodiliem, ja tie apdraudētu viņa dzimto zemi....viņš nebrauca līdzi arī savam audžubrālim Kārlim Zariņam(Latvijas vēstniekam Anglijā), jo uzskatīja, ka tur kur dzimtene ir ne tikai jāpiedzimst cilvēkam, bet arī jānomirst...
...manas mammas patēvs un mans mīļākais opis Naums Šimona dēls cīnījās sarkanās armijas rindās,ar medaļām apbalvots par drosmi, ar ievainojumiem, būtu cīnījies ar nacistiem jebkuras armijas rindās kura ietu karā pret šo režīmu, jo nacisti bija nogalinājuši viņa sievu un divas mazās meitiņas...vecamtēvam Naumam no kā es saņēmu tik daudz mīlestības, kā ne noviena cita savā bērnībā, bija pilnīgi vienaldzīgs komunistu režīms, sociālisma idejas utml. murgi, tas bija viņa atriebes karš...vai mani opapi būtu šāvuši viens uz otru-tas nav svarīgi....
...opim Naumam bija jaunības draugs Šmulsona kungs kurš pirms kara bija beidzis Vācijā divas universitātes un bija vācu kultūras mīļotājs un milzīgs fans, visa mūzika, literatūra utt. bija vislabākā tikai Vācu...viņš bija pabijis četrās koncentrācijas nometnēs arī gāzes kamerā, kurā kaut kas sabojājās un process nevarēja notikt...atgiežoties Latvijā mājās aizvien viņam vismīļākie palika tie paši vācu rakstnieki un komponisti, tas bija patstāvīgs strīda iemesls ar manu opi-viņi bija uzticami draugi ar nemainīgu strīda objektu vācieši&nacisti....
...tā es varētu turpināt ļoti ilgi ar saviem vācu radiem Vācijā un mammas pusbrāli Izraēlā....
...ar nožēlu jāatzīst mēs dzīvojam valstī kura ir tik vāja un mīkstčaulīga, ka visi runā par identitātes jautājumiem, bet nespēj atbildēt uz jautājumu, kas patiesībā veido manas personīgās domas, kas ir Latvietis un kāpēc?.....
otrdiena, 2012. gada 21. februāris
PACIETIES
PACIETIES...jā arī es nobalsoju par latviešu valodu kā vienīgo...ne jau aiz patriotisma, bet aiz vienkāršas domas, ka vairāk jau nekas nepieder...palikusi tikai valoda...plikumi rēgojas no visām pusēm, bet vismaz valodu atstājiet...un tad tās runas pirms un pēc...tā ka šķebīgi paliek...īpaši tiek novērtēts tautas balsojuma augstais rādītājs un iztirzāti šī rādītāja iemesli...brrr...no mūsu gudrām runām masu medijos šermuļi metas...vieni ir tik toleranti vienmēr, ka pielāgojas praktiski jebkuram viedoklim...otri tā cīnās par taisnību, ka atgādina misteru hitleru jaunības ziedu laikos...
tomēr realitāte spiež dikti...biju slima un saņēmu avansu 50ls un arī draudu vēstuli no mūsu ieņēmuma dienesta, ka man jānomaksā 43Ls un te nu man sanāk lielisks gavēnis, kā reizi 7Ls ar ko pārtikt un lietot sabiedrisko transportu un visu citu, kā arī nopirkt pārtiku un zāles tēvam...paldies Dievam ka mājās nav mājdzīvnieki, jo viņi jau nesaprot visus tos iemeslus, ko mums liek priekšā valdība un visas institūcijas...
te nu iesaku apmeklēt izstādi Arsenālā ar nosaukumu"Pacieties"..
....PACIETIES ir ļoti latvisks vārds visiem tiem, kam ir sirdsapziņa...
tomēr realitāte spiež dikti...biju slima un saņēmu avansu 50ls un arī draudu vēstuli no mūsu ieņēmuma dienesta, ka man jānomaksā 43Ls un te nu man sanāk lielisks gavēnis, kā reizi 7Ls ar ko pārtikt un lietot sabiedrisko transportu un visu citu, kā arī nopirkt pārtiku un zāles tēvam...paldies Dievam ka mājās nav mājdzīvnieki, jo viņi jau nesaprot visus tos iemeslus, ko mums liek priekšā valdība un visas institūcijas...
te nu iesaku apmeklēt izstādi Arsenālā ar nosaukumu"Pacieties"..
....PACIETIES ir ļoti latvisks vārds visiem tiem, kam ir sirdsapziņa...
otrdiena, 2012. gada 24. janvāris
pavisam brīvs Sergejs Akurāters...
....tā nu vienā no janvāra dienām pavisam brīvs kļuva Sergejs...tāpat jau viņš bija brīvs...tāds disidents pret pastāvošam normām...minimālists sadzīvē un maksimālists brīvībā...brīvs būt par fotogrāfu...mīlēja brīvu mūziku...brīvību, ko dod pārvietošanās ar riteni...garīgumu neiespiestu sakrālā arhitektūrā...brīvu sauli , vēju, brīvu vasaru kuru var izbaudīt...mīlēja brīvus cilvēkus...tāds neatkarīgs indiānis....
....pirmais , ko atcerējās tēlnieks Gļebs Panteļejevs par Sergeju, bija viņa teiktais no 90 gadu atmodas laikiem"...gribu lai manās bērēs skan .....
Led Zeppelin mūzika...", tas toreiz likās tik ekstrēmi....
viņam nepatika ziema ...galvenais bija pārziemot tumšo laiku...
bet tagad beidzot brīvībā,brīvība!
..ar cieņu pret cilvēkiem ko Sergejs mīlēja
...Diāna kurai nepatīk ziema un patīk džezs...
....pirmais , ko atcerējās tēlnieks Gļebs Panteļejevs par Sergeju, bija viņa teiktais no 90 gadu atmodas laikiem"...gribu lai manās bērēs skan .....
Led Zeppelin mūzika...", tas toreiz likās tik ekstrēmi....
viņam nepatika ziema ...galvenais bija pārziemot tumšo laiku...
bet tagad beidzot brīvībā,brīvība!
..ar cieņu pret cilvēkiem ko Sergejs mīlēja
...Diāna kurai nepatīk ziema un patīk džezs...
piektdiena, 2012. gada 20. janvāris
pārdomu blenderis darba nedēļas beigās...
...kaut kā farizeju tēma mani skar, īpaši pēdējā laikā....viņi protams pārspīlēja izdomājot likumu un tad likumam vēl 18 apakšpunktu..., bet kļūstot vecākai saproti, ka tas, kas tev ir licies pašsaprotams(dzīvē, uzvedībā,darbā...) , tas citam nav zināms un tad līdz likums, vai prasība likumu ievērot...legālisms un farizeju likumi man ir kā pretmeti šodien...abi aktuāli....viss ir atļauts, bet ne viss man der...
...esmu pārāk bieži uzķērusies uz grābekļa par to, ka esmu laba...ja jau esmu laba, tad man viss ir jādara un visiem jāpalīdz un tad būšu laba, kaut kāds murgs...cik tomēr esmu patmīlīga...tāpēc strauji nolēmu būt slikta...tas prasa treniņu un nemaz tik viegli nedodas rokā...rumpis arī neelastīgs un nav pretimnākošs šādām nebijušām pārmaiņām...
mani biedē šī "visuvarizdarīt''mānija mūsdienās...visu nevajag un nevar izdarīt....bet mārketings mums māca....es negribu mācīties no mārketinga..gribu mācīties no sirma cilvēka kuru cienu...
...protams tā ir lieliska sajūta'' mēs paspējām'', ''es visu izdarīju perfekti''-it kā tās būtu sacensības kurās man ir obligāti jāpiedalās, bet es negribu medaļas...varbūt nedaudz enerģijas apmaiņas-saņemt atdoto....
...jocīgas sajūtas rodas pēc nejēdzīgu darbu darīšanas, dzerot pa starpu daudz kafijas un mēģinot imitēt veselīgu darba procesu un pilnvērtīgu dzīvi....
Ja es nevarētu noskaitīt pie sevis no rīta un vakarā "Mūsu tēvs...", tad mana eksistencei nebūtu nekādas jēgas....
...esmu pārāk bieži uzķērusies uz grābekļa par to, ka esmu laba...ja jau esmu laba, tad man viss ir jādara un visiem jāpalīdz un tad būšu laba, kaut kāds murgs...cik tomēr esmu patmīlīga...tāpēc strauji nolēmu būt slikta...tas prasa treniņu un nemaz tik viegli nedodas rokā...rumpis arī neelastīgs un nav pretimnākošs šādām nebijušām pārmaiņām...
mani biedē šī "visuvarizdarīt''mānija mūsdienās...visu nevajag un nevar izdarīt....bet mārketings mums māca....es negribu mācīties no mārketinga..gribu mācīties no sirma cilvēka kuru cienu...
...protams tā ir lieliska sajūta'' mēs paspējām'', ''es visu izdarīju perfekti''-it kā tās būtu sacensības kurās man ir obligāti jāpiedalās, bet es negribu medaļas...varbūt nedaudz enerģijas apmaiņas-saņemt atdoto....
...jocīgas sajūtas rodas pēc nejēdzīgu darbu darīšanas, dzerot pa starpu daudz kafijas un mēģinot imitēt veselīgu darba procesu un pilnvērtīgu dzīvi....
Ja es nevarētu noskaitīt pie sevis no rīta un vakarā "Mūsu tēvs...", tad mana eksistencei nebūtu nekādas jēgas....
Abonēt:
Ziņas (Atom)