...kaut kā farizeju tēma mani skar, īpaši pēdējā laikā....viņi protams pārspīlēja izdomājot likumu un tad likumam vēl 18 apakšpunktu..., bet kļūstot vecākai saproti, ka tas, kas tev ir licies pašsaprotams(dzīvē, uzvedībā,darbā...) , tas citam nav zināms un tad līdz likums, vai prasība likumu ievērot...legālisms un farizeju likumi man ir kā pretmeti šodien...abi aktuāli....viss ir atļauts, bet ne viss man der...
...esmu pārāk bieži uzķērusies uz grābekļa par to, ka esmu laba...ja jau esmu laba, tad man viss ir jādara un visiem jāpalīdz un tad būšu laba, kaut kāds murgs...cik tomēr esmu patmīlīga...tāpēc strauji nolēmu būt slikta...tas prasa treniņu un nemaz tik viegli nedodas rokā...rumpis arī neelastīgs un nav pretimnākošs šādām nebijušām pārmaiņām...
mani biedē šī "visuvarizdarīt''mānija mūsdienās...visu nevajag un nevar izdarīt....bet mārketings mums māca....es negribu mācīties no mārketinga..gribu mācīties no sirma cilvēka kuru cienu...
...protams tā ir lieliska sajūta'' mēs paspējām'', ''es visu izdarīju perfekti''-it kā tās būtu sacensības kurās man ir obligāti jāpiedalās, bet es negribu medaļas...varbūt nedaudz enerģijas apmaiņas-saņemt atdoto....
...jocīgas sajūtas rodas pēc nejēdzīgu darbu darīšanas, dzerot pa starpu daudz kafijas un mēģinot imitēt veselīgu darba procesu un pilnvērtīgu dzīvi....
Ja es nevarētu noskaitīt pie sevis no rīta un vakarā "Mūsu tēvs...", tad mana eksistencei nebūtu nekādas jēgas....
Paldies! Tu esi salikusi vienkopus un uzrakstījusi to, par ko nereti aizdomājos.
AtbildētDzēst