neciešami

...neciešami skaista ir jaunā Biržas ēka...žēl , ka tādu vietu Rīgā ir tik maz ...
...vispārējs nogurums pēc vasaras, varbūt mobilizēs naudas trūkumā nonākušos iedzīvotājus nemeklēt laimi Luvrās un citos kulta objektos, bet atstāt simbolisku naudiņu pašā iekšrīgas sirdī, Doma laukumā, Biržā...mana ome gribētu tur iet uz balli vēlreiz.....

manas nejaušības....

 

Foto: Diānas Dimzas-Dimmes izstādes „Paralēlās nejaušības" atklāšana

Līdz 2. augustam klubā "Nabaklab" skatāma Diānas Dimzas-Dimmes izstāde „Paralēlās nejaušības".

Galerijas:

• Diānas Dimzas-Dimmes izstādes „Paralēlās nejaušības" atklāšana

Izstādes darbi atspoguļo noteiktas nejaušības, vienlaikus uzsverot dzīves mirkļu seriālo dabu un to kā pārdomas un sajūtas atkārtojas laikā.
Izstādē Diāna Dimza-Dimme izmanto foto, piezīmes, izgriezumus, pastkartes un piezīmju fragmentus. Darbnīcā piespraustas pie sienas, šīs mirkļa domu un sajūtu fiksācijas gadiem ilgi atradušās māksliniecei līdzās dzīvē. Teksti un attēli, laikā krājoties viens pār otru, dažkārt veidojuši stāstus, ko māksliniece ir apkopojusi izstādē. Iespējams, šīs domas un sajūtas māksliniecei kaut ko nozīmējušas. Izstādē izmantotas arī mākslinieces bloga izdrukas.

sireālisms....

...pagājušo ceturtdienu muzejā uz grīdas aizmiga viens ķīniešu bērniņš - es un māksla apmeklētājs...

pēc darba devos krāsot grīdu mārupē, tad salasīju ķiršus un ieliku saldētavā...tad vakarā devos uz savu darbnīcu pētersalā un mēģināju izvārīt nedaudz zaptes, bet aizmigu ...piecēlos 6no rīta un izvārīju tomēr to ķiršu zapti , tad devos darba virzienā kur LNMM atklāja lielisku B.Bērziņa izstādi ...atklāšanā runāja mans akadēmijas laiku pasniedzējs V.Ozols ...runāja ..un beigās bieži pieminēja , ka BB varētu dzīvot ilgāk , ja nebūtu tas un tas....tā skumji...pēc tam joņoju uz maskačkas boulinga zāli, kas izskatījās, kā dziļā bankrotā - mani draugi svinēja savas vārda dienas, bija ļoti jocīgi, jo neko nezinu par boulinga etiķeti...skanēja bum bum ..bum mūzika ļoti skaļi krievu valodā....apdullu vienā sekundē un jutos it kā mani filmētu ar slēpto kameru , kā dīvaina eksperimenta dalībnieku...tad piezvanīja ārste manai draudzenei(tai kurai vārda diena) un lūdza vai viņa nevar aizbraukt paskatīties tiko mirušo kaimiņieni...savukārt man piezvanīja draudzene un piedāvāja iespēju iet uz Doma baznīcu uz senās mūzikas koncertu plkst.22.00...uz koncertu es paspēju , pēc bum , bum, bum mūzikas un ziņas par tikko nomirušo kaimiņieni apsēdos domā un ilgi lūdzos ...dziedāja 3norvēģietes gregoriāņus ...mani mīļie gregoriāņi -pirmo reizi manā dzīvē tas izklausījās pavisam dīvaini....sesdien devos no rīta uz "es un māksla"nodarbībām -zīmējām B.Bērziņa izstādē ...bija labi...

Sirreālisma mākslinieki spēcīgi ietekmējās no Freida mācības par zemapziņu un psihoanalīzi, kurā tika interpretēti arī sapņi. Pats Bretons bija labi pazīstams ar Freida mācības teorētisko un praktisko daļu: kara laikā viņš bija strādājis vairāku slimnīcu psihoneiroloģiskajās nodaļās, kur pierakstīja un analizēja slimnieku sapņus un halucinācijas. 1919. gadā viņam radās doma izmantot Freida psihoanalīzes metodi mākslā. Sirreālisma mākslinieki sapņus uzskatīja par zemapziņas galvenajiem "lieciniekiem", jo sapņos cilvēks piedzīvo it kā nereālas situācijas: tēli pārplūst cits citā, savienojas absolūti nesavienojamas lietas u.tml., turklāt tai pat laikā sapņotājam saglabājas pilnīga patiesīguma izjūta. Šādas vīzijas sirreālisti pārnesa arī uz savām gleznām.

Kopumā sirreālisma glezniecībā izdalās divi novirzieni:

1) abstraktais sirreālisms, kas iespaidojies no kubisma un abstrakcionisma izteiksmes līdzekļiem (abstraktajām formām, figūrām, līnijām) un tehnikām. To pārstāvēja H. Miro, P. Klē u.c. māksli

nieki;

2) figurālais sirreālisms (Ī. Tangī, R. Magrits, S. Dalī u.c.), kas vistiešāk guvis iespaidu Freida radītajā psihoanalīzē un popularizētajā sapņu interpretēšanā. Figurālā sirreālisma glezniecībā apvienojās un saplūda kopā vistiešākais naturālisms un visfantastiskākās vīzijas, cilvēciskas būtnes un fantastiskākie radījumi, un tas viss - visbiežāk uz kādas nereālas, iluzioniskas (šķietamas) telpas fona./

mākslas darbi rodas mokās....

tikko muzeja(LNMM) otrā stāva vestibilā atklāja gada labāko izstādi-ES UN MĀKSLA...
tie ir darbi , ko ir zīmējuši un gleznojuši muzeja izglītības programmas dalībnieki vecumā no 3gadiem līdz 100...izstāde ir ...nevaru pateikt jautra, bet skaties uz darbiem un pēc brīža pieķer sevi smaidot:)...
šos darbus, kas pārsvarā ir brīvas kopijas ir zīmējuši cilvēki bez koncepcijas sloga un bez vēlmes iekarot vietu mākslas pasaulē.......
ņēmu piemēru no saviem audzēkņiem un atklāju savu izstādi Nabaklab(Adrese: Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris )
ceru , ka kāds skatoties manus darbus arī varēs pasmaidīt................................................................

pamācība mīlēšanā...

Konflikts par mākslu, konflikts ģimenē,konflikts darba vietā...

konflikts ir vērtību sadursme...konflikts  ir iespēja uzzināt par dažādām vērtībām...
konflikts ir rezultāts atšķirīgu vērtību sadursmei....
konflikts bieži vien,  nozīmē attīstību nevienādā tempā...
!TO , KO MĒS NEPROTAM UN NEGRIBAM, IR UZŅEMTIES ATBILDĪBU PAR KONFLIKTU!

nejaušs atklājums...

....neliela draugu tikšanās muzejā, atnāk arī kāds vecāks kungs...viņš ir pabraukājis pa āru zemēm un eiropu...kā kārtīgs tūrists-parastais, gājis uz visām luvrām un siksta kapelām...muzejā bijis 30 gadus atpakaļ....muzejs viņam ir atklājums un viņš ar nožēlu atzīst , ka cik žēl , ka nav bijis LNMM visus šos gadus , bet redz ārzemēs, tev jau jāaiziet visur kur...teica , ka noteikti brīvdienās atnākšot uz muzeja ziedu izstādi ....aizejot viņš izdara graujošu secinājumu, ka mūsu muzejs arī ir skaists!

pūt vējiņi...

pirmdien biju uz Jurlova kora kapelas koncertu Doma baznīcā, brīnišķīgs krievu garīgās mūzikas koncerts....pirmajā daļā nodzied arī Lauztās priedes latviski....skan liturģiski....otrā daļa ar brīnišķīgu aleluja un dažām krievu klasiskām uzdzīves dziesmām , bet ir ok....pēc tam pašās beigās Pūt vējiņi, izklausās gandrīz pēc Ave Maria...latviešu lepnums, publika pieceļas kājās...pēc dziedājuma veida skaidrs , ka koris nezin, ka dzied dziesmu par dzērāju, kurš dzer par savu naudu, noskrien zirgu (laikam arīdzan dzērumā) un nezin, kur noprec līgavu tēvam , mātei nezinot...te nu ir skaidrs kāpēc Latvijā gan ģimeniskums , gan demogrāfiskais stāvoklis ir tik švaks...dziesma ir visnotaļ sērīga ... tikai nesaprotu kā,
šāds lepnums par dzeršanu par savu naudu ir kļuvis bezmaz par nerakstītu himnu....ko tad tur slavināt un baznīcā vēl dziedāt...noķēru trīs tenorus pēc koncerta un painterisējos vai viņi zin, par ko dzied latviski pūt vējiņos, skaidrs, ka viņi nezināja, bet kad uzzināja , teica , ka baznīcā neklātos dziedāt daudzas dziesmas un gardi nosmējās....pūt vējiņi...ko slavinām - tā dzīvojam ..no kā tas mūsu lepnums....