otrdiena, 2011. gada 6. decembris

normāla diena un vakars ar intermeco

...intermeco:

 sestdienas vakarā nosalusi drebinos pie pieturas gaidot autobusu uz mārupi...milzu tašā man grab divas neizmazgātas cepampannas un milzu nazis , kā arī maisiņš ar nelielu kliņģera gabaliņu no pasākuma...pienāk narkomāns(laikam izskatos žēlīga-drebinoties ar paunām un kapuci) un prasa naudu makaronu paciņai...saku, ka piedāvājums ierobežots, ir kliņģeris...narkomānam sejas izsteiksme kļūst gauži bēdīga(saprot naudas nebūs)...es viņam parādu kliņģera gabaliņu...viņš paskatās bez sajūsmas...saka, ka tas esot saldais...es saku, ka tas ir vienīgais piedāvājums...viņš bez entuziasma paņem kliņģeri un aiziet...es drebinos tālāk gaidot autobusu....

DIENAS SĀKUMS:
No rīta pēc 3 stundu gulēšanas mēģinu justies moža, bet nesanāk esmu dusmīga...kliņģeris ir noplacis, esmu nikna...cenšos sasaiņot mīklas izstrādājumus, kuri ir bezgala smagi...aizskrienu uz darbu kā bulta un secinu , ka iepriekšējās dienas vakara darbošanās ir atstājus sekas-nekārtību...kaut ko mēģinu savākt jaucoties pa vidu savas kolēģes vadītā nodarbībā...kļūstu vēl dusmīgāka un sevis ir žēl, domāju priekš kam tas viss vajadzīgs...atnāk bērni uz nodarbībām, bērni ir jauki, bet es nē...atceros , ka vakara pasākumam vajag tēju-skrienu uz darbnīcu un atpakaļ uz muzeju, ar tējas burku padusē...izrādās tēju nevienam nevajag...apsveicu kolēģi vārda dienā ar puķēm, pie pušķa ar pieskaņotas krāsas knaģi piespraužu 5latus, ko pirms tam biju aizņēmusies...kolēģe nodomāja , ka esmu sajukusi prātā, ka es dāvinu viņai piecus latus vārda dienā...atnāk dzimšanas dienas svinētāji(tas ir pasākums , ko piedāvā muzejs)...esmu vēl dusmīgāka...bet jābūt laimīgai un starojošai...es staroju...un stāstu par V.Purvīti un citiem...atstāju viņus darbnīcā veicam radošos darbus un iedzeram vīnu...augšā jau pilnā sparā notiek pasākums mūsu tehniskajiem darbiniekiem...koncentrēti spēlē akordeons...tad sākam spēli, kas patīk vislabāk....man vislabāk tajā brīdī visu gribas uzspridzināt...tad cienājamies ...mani kolēģi ir pozitīvi un glābj visu arī mani ieskaitot...esmu vēl dusmīgāka, lēnām zūd jēga visam....darbnīcā apdrukājam krekliņus, spilvendrānas un visu ko citu ar Latvijas mākslas šedevriem...jūtos izmantota un dusmīga...no noguruma sajūtas atkāpjas un nobeigumā paliek nožēla...ieraugu uz sava galda vēstuli no kolēģiem par to , ka esmu laba un enģelis...lasot paliek kauns un pārņem bezspēcības sajūta...pēc tam mazgājam traukus, novācam sekas, izdzeram vīna atlikumu...ejot prom sardze pozitīvi paskaidro, ja es tā strādāšu man nebūs ģimenes...sirsnīgi piekrītu un dodos prom uz autobusu....

...intermeco:
 sestdienas vakarā nosalusi drebinos pie pieturas gaidot autobusu uz mārupi...milzu tašā man grab divas neizmazgātas cepampannas un milzu nazis , kā arī maisiņš ar nelielu kliņģera gabaliņu no pasākuma...pienāk narkomāns(laikam izskatos žēlīga-drebinoties ar paunām un kapuci) un prasa naudu makaronu paciņai...saku, ka piedāvājums ierobežots, ir kliņģeris...narkomānam sejas izsteiksme kļūst gauži bēdīga(saprot naudas nebūs)...es viņam parādu kliņģera gabaliņu...viņš paskatās bez sajūsmas...saka, ka tas esot saldais...es saku, ka tas ir vienīgais piedāvājums...viņš bez entuziasma paņem kliņģeri un aiziet...es drebinos tālāk gaidot autobusu....

otrdiena, 2011. gada 29. novembris

personīgais muzejs(Nr1)

Lāčplēša dienas dievkalpojumā esmu Doma baznīcā ar misijas apziņu, vecātēva brālis V.Dimza tēlojā Lāčplēsi pirmajā latviešu filmā...un izvadīja viņu arī no Doma baznīcas pēdējā ceļā uz Brāļu kapiem...fotogrāfijas ir saglabājušās neskatoties uz visiem "juku laikiem", kā teiktu mana ome...
...sēžu baznīcas beigās un skaļi skaitu "'Mūsu Tēvs", jo kareivji ir iemācījušies himnu, bet ar Tēvreizi iet grūti, kaut gan pie kareivja profesijas Tēvreize būtu aktuālāka....pēc manām domām...
...pēc Dievkalpojuma satieku kolēģi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, dzestrajā rītā apskatam šāviņu pēdas Doma krustejas sienās pēc tam dodamies uz muzeju un apskatam senu intarsiju un ausu tīrāmās karotītes...
...no mazotnes man ļoti patika lidot ar lidmašīnām, tikai nezināju ka tas ir mantots no maniem rūveniešiem....

Voldemārs Dimza

    Voldemārs Dimza
    Voldemārs Dimza (09.08.1902.- 22.04.1942)

    Dzimis Ipiķu pagasta „Igaļos”.
    Latvijas aviācijas pulka kapteinis, par piedalīšanos Latvijas atbrīvošanas karā 1928.gadā apbalvots ar Latvijas Republikas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.
    Tēlojis galveno lomu filmā „Lāčplēsis” (1930).
    1941.- un 1942.gadā- „Ostland- Film G.m.b.H. „Rīgas nozares inspektors.
    Miris no tuberkulozes. Apglabāts Rīgas Brāļu kapos.

    DIMZA   VOLDEMARS



    1927 - graduates from flight school Rank: !st Lieutenant
    • assigned to the naval aviation section. While serving in the naval section, he was also seconded to the Aviation Regiment as part of a program for the two branches of aviation to share latest technologies and practices.
    • June 9, 1928 - is granted full pilot status.
    • June 5, 1932 - participates in the Aviation Festival at Riga/Spilve.
    • August 1932 - commander of the 2nd Fighter Squadron Rank: Captain
    • May 28, 1933 - participates in the Aviation Festival at Riga/Spilve.
    • September 9, 1935 - participates in the Aviation Festival at Riga/Spilve.
    • September 8, 1935 - participates in the Aviation Festival at Riga/Spilve.
    • July 11, 1937 - participates in the Aviation Festival at Kuldiga.
    • July 25, 1937 - participates in the Aviation Festival at Rujiena.
    • April 17, 1937 - Second in Command of the Aizsargu Aviacija. Responsible for most of the technical and actual flying duties as the C.O. was not a flier himself. Part of his role is to be a liason between the AA and the Aviation Regiment.
    • August 22, 1937 - participates in the Aviation Festival at Valmiera.
    • July 10, 1938 - participates in the Aviation Festival at Kuldiga.
    • July 24, 1938 - participates in the Aviation Festival at Rujiena.
    • July 31, 1938 - participates in the Aviation Festival at Liepaja.
    • August 7, 1938 - participates in the Aviation Festival at Ventspils.
    • August 19, 1938 - participates in the Aviation Festival at Bauska.
    • August 28, 1938 - participates in the Aviation Festival at Koknese.
    • September 11, 1938 - participates in the Aviation Festival at Jelgava.
    • September 25, 1938 - participates in the Aviation Festival at Cesis/Priekule.
    • May 21, 1939 - participates in the Aviation Festival at Daugavpils.
    • July 2, 1939 - participates in the Aviation Festival at Rujiena.
    • July 9, 1939 - participates in the Aviation Festival at Kuldiga.
    • July 16, 1939 - participates in the Aviation Festival at Liepaja.
    • July 23, 1939 - participates in the Aviation Festival at Gulbene.
    • August 6, 1939 - participates in the Aviation Festival at Ventspils.
    • June 16, 1940 - he is in Valmiera where the AA are holding a training camp. On the 16th they end the camp with an Aviation Festival. Dimza is advised by HQ of the Soviet occupation ultimatum, but is forbidden to share the information at that time. He does, however, order the fliers to camoflage their aircraft overnight and, in the morning, he is permitted to advise them of what is happening. The pilots do carry out the Air Show, but they were all aware that this might be the last time that they ever have an opportunity to fly, so the event is very emotional for them.



    trešdiena, 2011. gada 21. septembris

    ķīniešu sakāmvārds vai putni galvā...

    "Bēdu putns pastāvīgi lido apkārt, tāpēc pieraugiet, lai tas neapmetas jūsu glavā."(grāmata Māte Terēze. Tur , kur ir mīlestība, ir Dievs)
    ...mēs esam tik ļoti nodevušies savas personības izzināšanai-emocionālo stāvokļu apcerēšanai utml..., ka  dzīves skaistie brīži tiek palaisti garām nepamanīti , lietas ko varam izbaudīt aiziet mums garām strauji...
    vai mēs varam izbaudīt dzīves prieka brīžus savā darba vietā?...šāds jautājums izklausās gandrīz amorāli!
    jā, mēs varam būt priecīgi un laimīgi neskatoties uz "bēdu putniem , kas grib ievīt savas ligzdas mūsu galvās"...tas ir mūsu izvēles jautājums, cik atvērti esam pārmaiņām, attiecību veidošanai, mūsdienās to sauc par "team building"...tam ir nenovērtējama nozīme, jo darbā pavadām dzīves lielāko daļu...darba kolektīvs ir mūsu sociālā grupa, kurā mums visiem jāspēj kopā paveikt lielākas vai mazākas lietas....
    ...iespēju izbaudīt skaistās dzīves interjeru, priekšmetus, gleznas, arhitektūru aicinu, gan jaunajā Biržas ēkā, gan vecajā muzejā Valdemāra 10a...paskatīties , kādu dzīvi vērtēja mūsu senči...un nemaz nav tik grūti ienest kaut nelielu daļiņu no tā, savā dzīvē un arī savā ģimenē, mājā un mērķtiecīgi aizdzīt prom tos "bēdu putnus", liekot savām acīm vērot skaisto:)

    piektdiena, 2011. gada 19. augusts

    neciešami

    ...neciešami skaista ir jaunā Biržas ēka...žēl , ka tādu vietu Rīgā ir tik maz ...
    ...vispārējs nogurums pēc vasaras, varbūt mobilizēs naudas trūkumā nonākušos iedzīvotājus nemeklēt laimi Luvrās un citos kulta objektos, bet atstāt simbolisku naudiņu pašā iekšrīgas sirdī, Doma laukumā, Biržā...mana ome gribētu tur iet uz balli vēlreiz.....

    otrdiena, 2011. gada 12. jūlijs

    manas nejaušības....

     

    Foto: Diānas Dimzas-Dimmes izstādes „Paralēlās nejaušības" atklāšana


    Līdz 2. augustam klubā "Nabaklab" skatāma Diānas Dimzas-Dimmes izstāde „Paralēlās nejaušības".
    Izstādes darbi atspoguļo noteiktas nejaušības, vienlaikus uzsverot dzīves mirkļu seriālo dabu un to kā pārdomas un sajūtas atkārtojas laikā.
    Izstādē Diāna Dimza-Dimme izmanto foto, piezīmes, izgriezumus, pastkartes un piezīmju fragmentus. Darbnīcā piespraustas pie sienas, šīs mirkļa domu un sajūtu fiksācijas gadiem ilgi atradušās māksliniecei līdzās dzīvē. Teksti un attēli, laikā krājoties viens pār otru, dažkārt veidojuši stāstus, ko māksliniece ir apkopojusi izstādē. Iespējams, šīs domas un sajūtas māksliniecei kaut ko nozīmējušas. Izstādē izmantotas arī mākslinieces bloga izdrukas.

    sireālisms....


    ...pagājušo ceturtdienu muzejā uz grīdas aizmiga viens ķīniešu bērniņš - es un māksla apmeklētājs...
    pēc darba devos krāsot grīdu mārupē, tad salasīju ķiršus un ieliku saldētavā...tad vakarā devos uz savu darbnīcu pētersalā un mēģināju izvārīt nedaudz zaptes, bet aizmigu ...piecēlos 6no rīta un izvārīju tomēr to ķiršu zapti , tad devos darba virzienā kur LNMM atklāja lielisku B.Bērziņa izstādi ...atklāšanā runāja mans akadēmijas laiku pasniedzējs V.Ozols ...runāja ..un beigās bieži pieminēja , ka BB varētu dzīvot ilgāk , ja nebūtu tas un tas....tā skumji...pēc tam joņoju uz maskačkas boulinga zāli, kas izskatījās, kā dziļā bankrotā - mani draugi svinēja savas vārda dienas, bija ļoti jocīgi, jo neko nezinu par boulinga etiķeti...skanēja bum bum ..bum mūzika ļoti skaļi krievu valodā....apdullu vienā sekundē un jutos it kā mani filmētu ar slēpto kameru , kā dīvaina eksperimenta dalībnieku...tad piezvanīja ārste manai draudzenei(tai kurai vārda diena) un lūdza vai viņa nevar aizbraukt paskatīties tiko mirušo kaimiņieni...savukārt man piezvanīja draudzene un piedāvāja iespēju iet uz Doma baznīcu uz senās mūzikas koncertu plkst.22.00...uz koncertu es paspēju , pēc bum , bum, bum mūzikas un ziņas par tikko nomirušo kaimiņieni apsēdos domā un ilgi lūdzos ...dziedāja 3norvēģietes gregoriāņus ...mani mīļie gregoriāņi -pirmo reizi manā dzīvē tas izklausījās pavisam dīvaini....sesdien devos no rīta uz "es un māksla"nodarbībām -zīmējām B.Bērziņa izstādē ...bija labi...

    Sirreālisma mākslinieki spēcīgi ietekmējās no Freida mācības par zemapziņu un psihoanalīzi, kurā tika interpretēti arī sapņi. Pats Bretons bija labi pazīstams ar Freida mācības teorētisko un praktisko daļu: kara laikā viņš bija strādājis vairāku slimnīcu psihoneiroloģiskajās nodaļās, kur pierakstīja un analizēja slimnieku sapņus un halucinācijas. 1919. gadā viņam radās doma izmantot Freida psihoanalīzes metodi mākslā. Sirreālisma mākslinieki sapņus uzskatīja par zemapziņas galvenajiem "lieciniekiem", jo sapņos cilvēks piedzīvo it kā nereālas situācijas: tēli pārplūst cits citā, savienojas absolūti nesavienojamas lietas u.tml., turklāt tai pat laikā sapņotājam saglabājas pilnīga patiesīguma izjūta. Šādas vīzijas sirreālisti pārnesa arī uz savām gleznām.

    Kopumā sirreālisma glezniecībā izdalās divi novirzieni:

    1) abstraktais sirreālisms, kas iespaidojies no kubisma un abstrakcionisma izteiksmes līdzekļiem (abstraktajām formām, figūrām, līnijām) un tehnikām. To pārstāvēja H. Miro, P. Klē u.c. māksli
    nieki;

    2) figurālais sirreālisms (Ī. Tangī, R. Magrits, S. Dalī u.c.), kas vistiešāk guvis iespaidu Freida radītajā psihoanalīzē un popularizētajā sapņu interpretēšanā. Figurālā sirreālisma glezniecībā apvienojās un saplūda kopā vistiešākais naturālisms un visfantastiskākās vīzijas, cilvēciskas būtnes un fantastiskākie radījumi, un tas viss - visbiežāk uz kādas nereālas, iluzioniskas (šķietamas) telpas fona./

    ceturtdiena, 2011. gada 7. jūlijs

    mākslas darbi rodas mokās....

    tikko muzeja(LNMM) otrā stāva vestibilā atklāja gada labāko izstādi-ES UN MĀKSLA...
    tie ir darbi , ko ir zīmējuši un gleznojuši muzeja izglītības programmas dalībnieki vecumā no 3gadiem līdz 100...izstāde ir ...nevaru pateikt jautra, bet skaties uz darbiem un pēc brīža pieķer sevi smaidot:)...
    šos darbus, kas pārsvarā ir brīvas kopijas ir zīmējuši cilvēki bez koncepcijas sloga un bez vēlmes iekarot vietu mākslas pasaulē.......
    ņēmu piemēru no saviem audzēkņiem un atklāju savu izstādi Nabaklab(Adrese: Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris )
    ceru , ka kāds skatoties manus darbus arī varēs pasmaidīt................................................................