Rūķus aizvien var sastapt ...to var izdarīt aizejot uz Nacionālo mākslas muzeju, satiekoties ar izciliem Rūķu mākslas darbiem , kas atrodas muzeja patstāvīgā ekspozīcijā!
Arturs Bērziņš "Kārlis Zariņš dzīvē un darbā"1959g. apgāds Rūja, Londonā.
Kārlim Zariņam jau agri Pēterburgā bija nodibinājušās īsti sirsnīgas attiecības ar latviešu jauniešiem, kas bija sparīgi garā, nacionāli nostājā un brīvi savos ieskatos. Šī jaunatne bijusi tā, kas visdedzīgāk atbalstījusi svarīgākos kultūras pasākumus svešā pilsētā, nekad nepalikdama nomaļus, bet cieši iesaistoties aktīvā darbā. Studējošai jaunatnei Pēterburgā jau bija savas organizācijas un pastāvēja intimi, šaurāki pulciņi sabiedriskās dzīves kopšanai, latviskā gara stiprināšanai. Centīgie latviešu mākslas mācekļi, kas studēja Pēterpils mākslas akadēmijā un Stiglica augstākā mākslas skolā, jau 90.gados pulcējās Ā.Alkšņa, J.Rozentāla, V.Purvīša un R.Zariņa dibinātajā mākslinieku kopā Rūķi, kuru idejiskā nozīme latviešu glezniecībā bijusi liela. Kad K.Zariņš ieradās Pēterburgā, viņš tur no pirmās latviešu gleznotāju ģenerācijas gan vairs daudzus nesastapa, bet klāt bija nākuši jauni spēcīgi talanti- T.Zaļkalns, J.Madernieks,G.Šķilters,B.Dzenis, J.Kuga, Brencēni un daudzi citi, kas turpināja tālāk izveidot latviskās mākslas tradīcijas. Rūķi nav bijuši tikai šaura vienas mākslas nozares arodnieciska kopa, bet lūkojuši ap sevi pulcināt arī citu mākslas iestāžu audzēkņus un pazīstamus sabiedriskos darbiniekus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru